Vai globālā sasilšana ir apstājusies?
Saskaņā ar ASV National Snow and Ice Data Center, ir beigusies ledus kušanas sezona Arktikā. Septembrī novērotā minimālā ledāju platība ir otra mazākā novērojumu vēsturē, tā ir par 33 procentiem mazāka nekā 1979.-2000. gada vidējais rādītājs, tomēr par 9 procentiem lielāka nekā 2007. gadā.
Līdz ar to nav piepildījušās šī gada sākumā izteiktās prognozes, ka ledāju platības Arktikā šogad saruks līdz jaunam rekordzemam līmenim, pārspējot 2007. gadu. Un tas ir pārsteigums, jo 2007. gadā ledāji kusa ļoti strauji, izkusa ledāji, kas bija veidojušies vairākus gadus un tātad bija biezi, līdz ar to liela daļa no ledus platībām, kas Ziemeļu Ledus okeānu sedza šā gada vasaras sākumā, bija trausls viengadējs ledus. Daudzi speciālisti paredzēja, ka šis plānais ledus vasaras laikā strauji nokusīs un ledāju platības saruks vismaz līdz tādam pašam līmenim kā 2007. gadā.
Tomēr ledus šajā gadā kusa lēnāk, daļa plānā viengadējā ledus neizkusa, tas nozīmē, ka Arktika šogad saņēma ievērojami mazāk siltuma nekā 2007. gadā. Pagaidām gan nevar spriest, vai tas skaidrojams ar laika apstākļu ikgadējām svārstībām vai arī ar
globālās atdzišanas tendenci.
Par ziemas tuvošanos Zemeslodes ziemeļu puslodē liecina arī ziņas par pirmajiem sniegiem Sibīrijā. Jo ledus un sniegs klāj lielākas platības, jo lielāks aukstums ir iespējams. Pēdējos gados ziemeļu vēji Latvijai vairs neatnes tik aukstas gaisa masas kā agrāk, laikam jau tieši tādēļ, ka lielos ūdeņus uz ziemeļiem no mums reti kad pārklāj ledus. Virs vaļēja ūdens gaiss, protams, nevar īpaši atdzist. Tāpēc pēdējos gados visi lielie aukstuma viļņi, cik nu es spēju atcerēties, ir nākuši ar austrumu vējiem. Virs sauszemes gaiss var atdzist daudz vairāk, it īpaši, ja zemi klāj sniegs. Kamēr Arktikā ir plašas vaļēja ūdens platības un kamēr Sibīrijas plašumus neklāj sniegs, tikmēr bargam aukstumam nav kur rasties.
Materiāli no http://maikls.wordpress.com
Latviešu
