Latviešu
Kārlis Zāle Krievijā veidojis milzīgas ledus skulptūras.
Izcilais latviešu tēlnieks Kārlis Zāle pirms kļūt par Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu monumenta autoru, ar savām spējām vērsdams uz sevi uzmanību, pēdējos pirmskara gados, kļuva par iecienītu tēlnieku Kazaņā, kam darba netrūka. Tuvojoties Romanovu nama 300 gadu jubilejai, Kazaņas pilsētas valde, 1912. g. Piedāvāja mākslas skolai izgatavot 17 caru tēlus un pieminekli Susaņinam. Pēdējo no ledus. Šo uzdevumu skola uzticēja K. Zālem. Divus caru attēlus – pirmo un pēdējo Romanovu valdniekus viņš izveidoja visā augumā, ornātā ar scepteriem rokā, bet pārējos kā krūšu portretus. Pretim pilsētas teātrim Zāle izveidoja ledū monumentālu grupu, desmit!!! metru augstumā. Te bija augstā klintī redzama Krievijas alegoriska figūra, pie kuras kājām mirst krievu zemnieks. Kā vēsta vēstures avoti: ‘’Grupa tika pat apgaismota no iekšas un ārienes ar elektrību, atstājot brīnišķīgu, pasakainu iespaidu, vizmojot un mirdzot kā kristāls!’’ K. Zāles studiju biedri liecina, ka te bijusi sasniegta līdzās formu diženumam arī teicama materiāla īpašās dabas izpratne. Šai laikā Zāle strādā arī dekoratīvā skulptūrā, rotādams Valsts bankas ēku (autors – akadēmiķis Pokrovskis, būvi vadīja Tihomirovs) un Zemes banku (autors – akadēmiķis Pokrovskis, vadīja arh. ģen. Goliševs). Interesanti atzīmēt, ka pieminētos darbos K. Zālem par palīgu strādāja viņa paša skolotājs – Bogatirevs.